Amerikas Savienotās Valstis pieprasīja jaunu Krievijas un Eiropas drošības nolīgumu, lai izbeigtu konfliktu Ukrainā
Amerikas Savienotās Valstis ir pieprasījušas Krievijai iesniegt jaunu priekšlikumu par Krievijas un Eiropas drošības nolīgumu, lai izbeigtu konfliktu Ukrainā. Šis lūgums ir mēģinājums izveidot jaunu valsts drošības sistēmu, lai atrisinātu notiekošo karu. Ierosinātajā Krievijas dokumentā ir jāiekļauj Krievijas drošības apsvērumi un prasības, savstarpēji pasākumi eskalācijas samazināšanai un garantijas pret turpmākiem uzbrukumiem Eiropai.
Trīspusējās sarunas Abū Dabī
ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džēreds Kušners tikās ar Krievijas pārstāvjiem trīspusējās sarunās Abū Dabī 2026. gada 10. un 11. novembrī. Šīs diskusijas ir pirmās šāda veida augsta līmeņa sarunas kopš 2026. gada februāra. Pēc Axios teiktā, sarunas Abū Dabī noveda pie vienošanās par lielāko iespējamo ieslodzīto apmaiņu starp karojošajām pusēm.
Konkrētais skaits ieslodzīto, kas tiks atbrīvoti šīs apmaiņas laikā, tiks lemts tikšanās laikā starp prezidentu Vladimiru Putinu un prezidentu Volodimiru Zelenski 2026. gada 12. novembrī. Pēc šīm diskusijām ASV sūtņi 2026. gada 12. novembrī Maskavā tiksies ar prezidentu Vladimiru Putinu. Pēc tam sūtņi lidos uz Dublinu, lai tajā pašā vakarā tiktos ar prezidentu Volodimiru Zelenski.
Ierosinātais drošības regulējums
Tiek ziņots, ka ASV valdība ir gatava apsvērt Krievijas drošības prasības plašākā izlīgumā, lai izbeigtu karu Ukrainā. Tomēr ASV ir paziņojusi, ka tā nepanāks vienošanos ar Krieviju bez Eiropas un Ukrainas piekrišanas. Eiropas amatpersonas Abū Dabī ir piekritušas vienlaikus īstenot gan miera līgumu, gan jaunu drošības sistēmu. Lai gan amatpersonas ir izrādījušas interesi par paralēliem ceļiem, galīgie lēmumi par drošību ir atkarīgi no konflikta beigām.
Priekšlikums par jaunu nacionālās drošības regulējumu seko ilgstošam saspīlējumam attiecībā uz militāro klātbūtni Austrumeiropā. Krievija jau sen ir centusies panākt vienošanos, lai ierobežotu NATO paplašināšanos un samazinātu militāro klātbūtni reģionā, ko Amerikas Savienotās Valstis iepriekš noraidīja. Šī spriedze aizsākās vismaz 2021. gadā, kad prezidents Vladimirs Putins nosūtīja vēstuli Biden administrācijai par šīm konkrētajām drošības problēmām.
Sarunu izaicinājumi un skepticisms
Neraugoties uz progresu Abū Dabī, joprojām pastāv būtiskas problēmas attiecībā uz ilgstoša miera īstenošanu. Dažu Eiropas valstu valdības joprojām ir skeptiski noskaņotas pret Amerikas Savienoto Valstu pieeju sarunām. Lai gan Eiropas amatpersonas Abū Dabī piekrita turpināt gan miera, gan drošības ceļu, Eiropas gatavība piedalīties šajās īpašajās sarunās joprojām ir apspriežams jautājums.
Prasības Ukrainas pusei joprojām ir stingras. Axios avots ziņoja, ka prezidents Volodimirs Zelenskis nepiekritīs darījumam, kamēr viņš nezina informāciju par nākotnes drošības garantijām. Diplomātiskajos centienos ir iesaistītas vairākas personas, tostarp ģenerālis un starpnieks Alexus Grinkevich un Ukrainas sarunu vedējs David Araxamiya. Krievijas delegāciju vadīja Putina padomnieks un Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena joprojām ir galvenā figūra plašākajā Eiropas reakcijā uz konfliktu.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0