Sergejs Lavrovs noraida Eiropas Savienības risinājumus Ukrainai, kas neatbilst Krievijas interesēm
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 2026. gada 15. novembrī noraidīja Eiropas Savienības risinājumus Ukrainas jautājumā, norādot, ka jebkura rezolūcija, kurā nav ņemtas vērā Krievijas intereses, ir absolūti neiespējama. Deklarācija ir tieša atbilde uz Eiropas vadītāju nesenajiem diplomātiskajiem centieniem izveidot sistēmu miera sarunām.
Sergeja Lavrova komentāri sekoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Ursulas fon der Leienas paziņojumam par diplomātijai nepieciešamajiem nosacījumiem. Urzula fon der Leiene paziņoja, ka sarunās par Ukrainu ir jāievēro pamiers. Tomēr Sergejs Lavrovs apgalvoja, ka Krievijas priekšnoteikums sarunu uzsākšanai joprojām ir tās īpašās militārās operācijas mērķu sasniegšana.
Eiropas sarunu sistēma
Eiropas līderi ir strādājuši, lai panāktu strukturētu pieeju bloka līdzdalībai miera sarunās. Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta paziņoja, ka ES vadītāji ir panākuši vienošanos par reprezentatīviem pasākumiem Eiropas dalībai miera sarunās. Šī nolīguma mērķis ir noteikt, kā Eiropas Savienība iesaistīsies diplomātiskajā procesā.
Saskaņā ar People's Daily ziņojumu ierosinātā Eiropas sarunu grupa sastāvētu no ES iestāžu un piecu konkrētu valstu pārstāvjiem. Šo valstu vidū ir Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija, Itālija un Polija. Šī grupa pārstāvētu Eiropas Savienības intereses plašākā sarunu ietvarā.
Krievijas diplomātiskā nostāja
Kremlis ir saglabājis piesardzīgu nostāju attiecībā uz Eiropas iesaistes līmeni konfliktā. 2026. gada 13. novembrī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija vēl nav piekritusi atļaut Eiropas līdzdalību Ukrainas sarunās. Šī nostāja norāda uz būtisku plaisu starp Eiropas Savienības diplomātiskajiem mērķiem un Krievijas valdības noteiktajām prasībām.
Sergejs Lavrovs ierosināja, ka nesenie ES paziņojumi liecina par to, ka blokam nav skaidrs, kāda loma tam varētu būt sarunās. Krievijas ārlietu ministra komentāri norāda uz grūtībām saskaņot Eiropas Savienības intereses ar Krievijas militārās darbības izvirzītajiem mērķiem. Krievijas valdība turpina uzsvērt, ka tās īpašajai militārajai operācijai ir jāsasniedz noteiktie mērķi, pirms var notikt jēgpilnas sarunas.
Pašreizējais strupceļš izceļ pretrunīgās prasības attiecībā uz pamieru un Krievijas interešu atzīšanu. Lai gan Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta norādīja, ka ES ir panākusi vienošanos par to, kā piedalīties, Krievijas valdība vēl nav paudusi vēlmi pieņemt šos reprezentatīvos pasākumus. Saspīlējums starp prasību pēc pamiera un Krievijas militāro mērķu sasniegšanu joprojām ir galvenais šķērslis diplomātiskajam progresam.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0