Izglītības sistēmas pārskats: Ķīnas Tautas Republika
Izglītība Ķīnas Tautas Republikā ir visaptveroša sistēma, ko galvenokārt pārvalda valsts izglītības sektors, kas darbojas Izglītības ministrijas pakļautībā. Saskaņā ar likumu visu izglītības sistēmu vada Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP) un stingri ievēro tās oficiālo ideoloģiju. Pamatizglītības līmeni nosaka deviņu gadu obligātā izglītība, ko pilnībā finansē no valsts izglītības budžeta.
Obligātās un vidējās izglītības struktūra
Obligātās izglītības prasība attiecas uz deviņiem gadiem. Šis periods sākas ar sešiem gadiem pamatskolā, parasti sākot no sešu gadu vecuma, un beidzas divpadsmit gadu vecumā, kam seko trīs gadi vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas studentiem ir iespēja turpināt vidējo izglītību vēl trīs gadus vai nu vidusskolā, vai arodskolā.
- gadā Izglītības ministrija ziņoja, ka obligātajā izglītībā ir iesaistījušies 34,4 miljoni jaunu skolēnu, tādējādi šajā līmenī kopumā mācās 156 miljoni studentu. Vēsturiski Ķīnas Tautas Republikā agrīnās izglītības uzmanības centrā bija iedzīvotāju rakstpratības uzlabošana.
Augstākās izglītības un pētniecības aina
Augstākās izglītības joma ir ievērojami attīstījusies. 1985. gadā valdība atcēla nodokļu finansētu augstāko izglītību, pārceļot modeli uz tādu, kurā augstskolu kandidāti sacenšas par stipendijām, kuru pamatā ir akadēmiskie nopelni. Astoņdesmito gadu sākumā tika izveidota pirmā privātā augstākās izglītības iestāde, kas laikā no 1995. līdz 2005. gadam veicināja bakalaura un doktora grāda ieguvēju skaita pieaugumu.
Nācijas apņēmība veicināt zinātnes attīstību ir acīmredzama tās pētniecības rezultātos. Ķīnas ieguldījumi pētniecībā un attīstībā kopš 1999. gada ir pieauguši par 20 procentiem gadā, 2011. gadā pārsniedzot 100 miljardus dolāru. 2008. gadā valsts publicēja 184 080 rakstus atzītos starptautiskos žurnālos, kas iezīmē septiņkārtīgu pieaugumu salīdzinājumā ar 1996. gadu. Šī trajektorija sasniedza kulmināciju Ķīnā, pārsniedzot ASV zinātnisko publikāciju skaitu 2017. gadā.
Starptautiskā veiktspēja un studentu mobilitāte
Izglītības sistēma ir arī nozīmīgs pievilcības avots starptautiskajiem izglītojamajiem. Līdz 2013. gadam Ķīna ieņēma trešo vietu pasaulē un bija populārākais ārvalstu studentu galamērķis Āzijā. Turklāt, valsts ir vadošais galamērķis visā pasaulē anglofono afrikāņu studentiem un uzņem pasaulē otro lielāko starptautisko studentu skaitu.
Runājot par akadēmisko sniegumu, Ķīnas studenti valsts attīstītākajos reģionos ir demonstrējuši pasaules līmeņa rezultātus Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā (PISA). Konkrēti, Šanhaja, Pekina, Dzjansu, un Zhejiang pārspēja visas citas izglītības sistēmas PISA. Lai gan sistēma ir vēsturiski uzsvērusi rote iegaumēšanu un testa sagatavošanu, PISA pārstāvis Andreas Schleicher atzīmē, ka Ķīna nesen ir atkāpusies no mācīšanās ar rote, atzīmējot, ka, lai gan Krievija izceļas ar rote balstītu novērtējumu, Ķīna darbojas labi gan rote balstītu, gan plašāku novērtējumu.
Līdz 2021. gadam Ķīnā bija uzņemtas 3012 universitātes un koledžas, tostarp 147 nacionālās atslēgas universitātes. Šīs elites iestādes, kas klasificētas kā Double First Class universitātes, pārstāvēja aptuveni 4,6% no visām augstākās izglītības iestādēm valstī.
Galvenie izglītības fakti
- Deviņu gadu obligātā izglītība ir obligāta visiem pilsoņiem, un to finansē valsts.
- Izglītības sistēmu pārrauga Izglītības ministrija, un tā ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas ideoloģiju.
- Augstākajā izglītībā bija vērojams ievērojams pieaugums pēc nodokļu finansētas universitātes izglītības atcelšanas 1985. gadā.
- Ķīna ir kļuvusi par pasaules līderi zinātnisko rezultātu ziņā, apsteidzot ASV zinātniskajās publikācijās 2017. gadā.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0