Nodokļu politika Ķīnas Tautas Republikā: praktisks pārskats
Nodokļi Ķīnas Tautas Republikas valdībai ir visnozīmīgākā ieņēmumu plūsma. Kā valsts makroekonomiskās politikas pamatelements nodokļu struktūra būtiski ietekmē valsts ekonomisko un sociālo attīstību. Kopš 1994. gada nodokļu reformas Ķīna ir strādājusi, lai izveidotu racionalizētu nodokļu sistēmu, kas būtu saskaņota ar tās sociālistisko tirgus ekonomiku.
Ķīnas nodokļu struktūra un administrēšana
Administratīvais regulējums nodokļu jomā ir visaptverošs. Lai gan dažus īpašus nodokļus nosaka Nacionālā tautas kongresa pieņemtie likumi, lielākā daļa nodokļu noteikumu ir nākuši no Valsts padomes. Detalizētus darbības noteikumus kopīgi izstrādā Valsts Padomes Tarifu noteikumu komiteja, Finanšu ministrija, Valsts nodokļu administrācija un Muitas iestāde.
Nodokļu ainavā ir vairākas galvenās kategorijas. Pievienotās vērtības nodoklis (PVA) pašlaik rada lielāko daļu no nodokļu ieņēmumiem, kam seko uzņēmumu ienākuma nodoklis. Patēriņa nodokļi sākotnēji tika ieviesti 1994. gadā tādām precēm kā tabaka, alkohols, kosmētika un automašīnas. Šī nodokļu joma 2006. gadā paplašinājās, iekļaujot tādus priekšmetus kā jahtas, luksusa pulksteņi, golfa inventārs un vienreizlietojamās ēdamistabas. Patēriņa nodokli galvenokārt iekasē ražošanas un importēšanas vietā.
Uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Uzņēmumiem vispārējā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir 25% gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem kopš 2008. gada 1. janvāra. Tomēr pastāv preferenciālas likmes; 15 % likme ir pieejama kā koncesija augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Turklāt dažādas citas preferenciālas nodokļu politikas var piemērot maziem, zema ienesīguma uzņēmumiem, tiem, kas iesaistīti publiskās infrastruktūras būvniecībā, uzņēmumiem, kas nodarbina veterānus, vai kultūras ražošanas vienībām.
Attiecībā uz iedzīvotāju ienākumiem sistēma darbojas saskaņā ar dzīvesvietas principu, kas nozīmē, ka ienākuma nodoklis tiek iekasēts gan no iekšzemes, gan ārvalstu ienākumiem. Lai gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis netika iekasēts līdz 1980. gadam, augstākā robežlikme augstu ienākumu saņēmējiem ir noteikta 45% apmērā no ienākumiem, kas pārsniedz 960 000 RMB. Ir svarīgi atzīmēt, ka dažādi iedzīvotāju ienākumu avoti tiek aplikti ar nodokli, izmantojot atšķirīgas metodes; piemēram, algas tiek apliktas ar progresīvu likmi, savukārt autoratlīdzība tiek aplikta ar nodokli pēc vienotas likmes. Līdz 2019.gadam iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir veidojis mazāk nekā 7% no valsts kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Galvenie nodokļu sistēmas fakti
Turpmāk ir apkopoti būtiskākie pašreizējās nodokļu vides aspekti:
- Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) rada lielāko daļu no nodokļu ieņēmumiem Ķīnā.
- Vispārējā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem ir 25% kopš 2008. gada 1. janvāra.
- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido mazāk nekā 7% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem līdz 2019.gadam.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0