Ķīna
Ķīniešu kultūra (vienkāršotā ķīniešu:; tradicionālā ķīniešu:; pinyin: Zhōnghuá wénhuà) ir viena no pasaules pirmajām kultūrām, kas, domājams, ir radusies pirms pieciem tūkstošiem gadu. Kultūra dominē plašā ģeogrāfiskā reģionā Austrumāzijā, ko sauc par sinosfēru kopumā, un tā ir ļoti daudzveidīga, un tradīcijas un tradīcijas dažādos reģionos ir ļoti atšķirīgas. Termini "Ķīna" un "Ķīnas" ģeogrāfiskā zemes masa ir mainījušies gadsimtu gaitā, pirms nosaukums "Ķīna" kļuva par ierastu.
Ķīnas civilizācija vēsturiski tiek uzskatīta par Austrumāzijas dominējošo kultūru. Ķīniešu kultūrai bija liela ietekme uz Āzijas filozofiju, paražām, politiku un tradīcijām. Ķīniešu tēli, keramika, arhitektūra, mūzika, deja, literatūra, cīņas māksla, virtuve, māksla, filozofija, etiķete, reliģija, politika un vēsture ir ietekmējuši pasauli, kamēr tās tradīcijas un festivālus svin, iedvesmo un praktizē cilvēki visā pasaulē.
Ķīnas sabiedrība un identitāte
Jau Džou dinastijas laikā Ķīnas valdība sadalīja ķīniešus četrās šķirās: džentlmenis, lauksaimnieks, amatnieks un tirgotājs. Kungi un zemnieki veidoja divas lielas klases, bet tirgotāji un amatnieki tika savākti divās nepilngadīgajās. Teorētiski, izņemot imperatora stāvokli, nekas nebija iedzimts.
Ķīnas lielākā etniskā grupa, haņu ķīnieši, ir Austrumāzijas etniskā grupa un tauta. Tie veido aptuveni 92% Ķīnas, 95% Taivānas (Han Taivānas), 76% Singapūras, 23% Malaizijas un aptuveni 17% pasaules iedzīvotāju, padarot tos par pasaules lielāko etnisko grupu, kas veido vairāk nekā 1,3 miljardus cilvēku.
Mūsdienu Ķīnā ir 56 oficiāli apzīmētas etniskās grupas. Visā Ķīnas vēsturē daudzi ne-Han ārzemnieki, piemēram, indo-irāņi, kļuva par haņu ķīniešiem, pateicoties asimilācijai, citas grupas saglabāja savas atšķirīgās etniskās identitātes vai izzuda. Tajā pašā laikā hanu ķīniešu vairākums ir saglabājis atšķirīgas lingvistiskās un reģionālās kultūras tradīcijas visos laikos.
Vēsturiskā attīstība un reģionālā daudzveidība
Termins Zhonghua minzu (vienkāršotā ķīniešu valoda:; tradicionālā ķīniešu valoda: ) ir izmantots, lai aprakstītu ķīniešu nacionālisma jēdzienu kopumā. Liela daļa no tradicionālās identitātes sabiedrībā ir saistīta ar to, kā atšķirt uzvārdu.
Ķīna ir viena no četrām "senās civilizācijas šūpulēm" un ir saglabājusi unikālu nepārtrauktību. ķīnieši, atzīmē vienu zinātnieku, "nepārtrauktas pašatjaunošanas", "pašdisciplīnas un sociālās apņemšanās", "iekļaujoši dažādībai" un "reālisms un pielāgošanās pārmaiņām" garā radīja bagātīga satura, izsmalcinātas struktūras un dažādu formu kultūras tradīcijas.
361 pilsoņu kara gados pēc Hanu dinastijas (202. g. p.m.ē. – 220. g. p.m.ē.) notika daļēja feodālisma atjaunošana, kad turīgas un spēcīgas ģimenes parādījās ar lielu zemes daudzumu un lielu skaitu semi-serfu. Viņi dominēja svarīgās valdības civilajās un militārajās pozīcijās, padarot šīs pozīcijas pieejamas viņu pašu ģimenēm un klaniem. Tanu dinastija paplašināja imperatora pārbaudes sistēmu kā mēģinājumu izskaust šo feodālismu.
Tradicionālā ķīniešu kultūra aptver lielas ģeogrāfiskās teritorijas, kur katrs reģions parasti ir sadalīts atsevišķās subkultūrās. Katru reģionu bieži pārstāv trīs senču priekšmeti. Piemēram, Guangdong pārstāv chenpi, vecs ingvers un siens.
- ķīnieši "nepārtrauktas pašatjaunošanās", "pašdisciplīnas un sociālās apņemšanās", "iekļaušana dažādībai" un "reālisms un pielāgošanās pārmaiņām" garā radīja bagātīga satura, izsmalcinātas struktūras un dažādu formu kultūras tradīcijas.
Vairākums hanu ķīniešu gadsimtu gaitā ir saglabājuši atšķirīgas valodu un reģionālās kultūras tradīcijas.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0