Ķīnas tirdzniecības pārpalikums oktobrī pārsniedz vienu triljonu dolāru
Ķīnas tirdzniecības pārpalikums 2026. gada oktobrī pārsniedza 1 triljona ASV dolāru atzīmi, liecina Muitas ģenerālštata publiskotie oficiālie dati. Šis nozīmīgais sasniegums iezīmē otro gadu pēc kārtas, kad valsts ir saglabājusi pārpalikumu, kas pārsniedz šo ievērojamo slieksni. Tirdzniecības aktivitātes kāpumu lielā mērā veicināja spēcīgais ārējās tirdzniecības temps precēm gada pirmajos desmit mēnešos. Analītiķi prognozē, ka Ķīna drīz pārsniegs iepriekšējā gada rekordlielo pārpalikumu 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā.
Tirdzniecības rādītāji un izaugsmes līkne
Ķīnas preču importa un eksporta kopējā vērtība sasniedza 44,81 triljonu juaņu, kas ir aptuveni 6,72 triljoni ASV dolāru, kas ir 20% pieaugums salīdzinājumā ar 2026. gada pirmajiem desmit mēnešiem. Šis pieauguma temps pieauga no 18,8%, kas tika novērots gada pirmajos deviņos mēnešos. Konkrēti, eksports sasniedza 25,99 triljonus juaņu, pieaugot par 17,6%, bet imports sasniedza 18,82 triljonus juaņu, uzrādot straujāku izaugsmes tempu par 23,6%.
Oktobrī vien preču tirdzniecības kopējā vērtība sasniedza 4,87 triljonus juaņu, iezīmējot 31,2% pieaugumu, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Eksporta apjoms šajā mēnesī pieauga par 28,7% līdz 2,79 triljoniem juaņu, bet imports pieauga par 34,7% līdz 2,08 triljoniem juaņu. Turklāt mehānisko un elektrisko izstrādājumu eksports ievērojami pieauga par 25,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, sasniedzot 16,81 triljonu juaņu šajā periodā.
Tirgus dinamika un globālais skatījums
Globālā sacensība par mākslīgā intelekta infrastruktūras izveidi ir ievērojami veicinājusi augsto tehnoloģiju produktu pārdošanu, palīdzot kompensēt vājāku iekšzemes pieprasījumu Ķīnā. Paredzams, ka šī dinamika pastiprinās tirdzniecības spriedzi ar lielākajiem starptautiskajiem partneriem, jo pārpalikums turpina pieaugt. Galvenā muitas pārvalde atzīmēja, ka Ķīnas tirdzniecība ar ASEAN valstīm bija 7,68 triljoni juaņu, palielinoties par 24,2% tajā pašā periodā pagājušajā gadā.
Pozitīvas pārmaiņas vērojamas arī Ķīnas tirdzniecības struktūrā, kur mehānisko un elektrisko ražojumu eksports veido 64,7% no kopējās eksporta vērtības, kas ir par 3,9 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt tirdzniecība ar "Belt and Road" valstīm sasniedza 22,88 triljonus juaņu, atspoguļojot divpusējās tirdzniecības apjoma pieaugumu par 18,5%.
Eksperti norāda, ka līdzsvarotākas ārējās tirdzniecības profila izveide radīs jaunas iespējas pasaules uzņēmumiem, vienlaikus stiprinot Ķīnas kā stabila pasaules ekonomikas enkura lomu. Amatpersonas atzīmēja, ka tirdzniecība gūst labumu no brīvās tirdzniecības nolīgumiem, vairāk nekā 70 % partneru redzot divpusēju tirdzniecības izaugsmi. Gaidāms, ka šis ilgstošais impulss sniegs izšķirošu impulsu kopējai ekonomikas izaugsmes līknei līdz gada beigām.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0