Izglītība Ķīnā
Izglītība Ķīnas Tautas Republikā galvenokārt tiek pārvaldīta ar valsts pārvaldītu valsts izglītības sistēmu, kas ir Izglītības ministrijas pārziņā. Saskaņā ar likumu izglītību Ķīnas Tautas Republikā vada Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP) un tā ievēro savu ideoloģiju. Visiem pilsoņiem ir jāapmeklē skola vismaz deviņus gadus, ko sauc par deviņu gadu obligāto izglītību, ko finansē valdība no valsts izglītības budžeta.
Obligātā izglītība ietver sešus gadus, parasti sākot no sešu gadu vecuma un beidzot no divpadsmit gadu vecuma, kam seko trīs gadi vidusskolā. Vidusskolas beidzējs var izvēlēties turpināt vidējo izglītību vēl trīs gadus vidusskolā vai arodskolā. 2020. gadā Izglītības ministrija ziņoja par jaunu dalībnieku skaita pieaugumu, proti, par 34,4 miljoniem studentu, kas uzsāk obligātās izglītības programmu, tādējādi kopējais to studentu skaits, kuri apmeklē obligātās izglītības programmu, ir sasniedzis 156 miljonus.
Augstākā izglītība un pētniecība
- gadā valdība atcēla nodokļu finansētu augstāko izglītību, pieprasot, lai pretendenti uz universitātēm pretendētu uz stipendijām, pamatojoties uz to akadēmiskajām spējām. Astoņdesmito gadu sākumā valdība atļāva izveidot pirmo privāto augstākās izglītības iestādi, tādējādi no 1995. gada līdz 2005. gadam palielinot bakalaura un doktora grādu ieguvušo skaitu.
Ķīnas ieguldījumi pētniecībā un attīstībā kopš 1999. gada ir pieauguši par 20 procentiem gadā, 2011. gadā pārsniedzot 100 miljardus ASV dolāru. 2006. gadā Ķīnas universitātēs absolvēja 1,5 miljonus zinātnes un inženierzinātņu studentu. Līdz 2008. gadam Ķīna bija publicējusi 184 080 rakstus atzītos starptautiskos žurnālos, kas ir septiņkārtīgs pieaugums salīdzinājumā ar 1996. gadu. 2017. gadā Ķīna apsteidza ASV ar lielāko zinātnisko publikāciju skaitu.
Starptautiskie studenti un PISA
- gadā Ķīnā bija 3012 universitātes un koledžas, un 147 nacionālās atslēgas universitātes, kuras tiek uzskatītas par daļu no elites grupas Double First Class universitātēm, veidoja aptuveni 4,6% no visām Ķīnas augstākās izglītības iestādēm. Ķīna ir bijusi arī viens no populārākajiem ārvalstu studentu galamērķiem, un 2013. gadā Ķīna bija populārākā valsts Āzijā starptautisko studentu vidū un ierindojās trešajā vietā starp valstīm.
Ķīna tagad ir vadošais galamērķis visā pasaulē anglofonajiem afrikāņu studentiem un ir otrā lielākā starptautisko studentu populācija pasaulē. Ķīniešu studenti valsts attīstītākajos reģionos ir vieni no vislabākajiem rezultātiem pasaulē Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) ietvaros. Šanhaja, Pekina, Dzjansu un Džedzja pārspēja visas pārējās PISA izglītības sistēmas.
Saskaņā ar The Economist aplēsēm 2026. gadā Ķīna būtu ieguvusi vienu no augstākajiem rādītājiem, pat ja visas provinces būtu piedalījušās testā. Piemēram, valsts matemātikas rādītājs būtu 536, kas ir ceturtais augstākais rādītājs pasaulē, bet vidējais rādītājs visos trijos mācību priekšmetos būtu 501, kas ir septītais augstākais rādītājs pasaulē.
- Ķīnas Tautas Republikas agrīnajos gados izglītība bija vērsta uz iedzīvotāju rakstpratības uzlabošanu.
- 1949. gadā lasītprasmes līmenis bija no 20 līdz 40 procentiem.
Ķīnas izglītības sistēma ir atzīmēta ar savu uzsvaru uz rote iegaumēšanu un testu sagatavošanu. Tomēr PISA pārstāvis Andreass Šleihers saka, ka Ķīna pēdējos gados ir atkāpusies no mācīšanās. Saskaņā ar Schleicher teikto, Krievijai ir labi rezultāti uz rotāciju balstītos novērtējumos, bet ne PISA, savukārt Ķīnai ir labi rezultāti gan uz rotāciju balstītos, gan plašākos novērtējumos.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0